Fakti par Lietuvas Republiku

  • Lietuva ir maza valsts, taču no trīs Baltijas valstīm tā ir vislielākā. Tai ir četras kaimiņvalstis: Latvija, Baltkrievija, Polija un Krievijas Kaļiņingradas apgabals. Tā ir daudzu apvienību dalībvalsts: Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (NATO), Eiropas Savienībā (ES), un tikko 2015. gadā pievienojās eirozonai, kļūstot par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti.
  • Pirmie pamatiedzīvotāji Lietuvā parādījās mezolīta perioda sākumā, kas ir ap 9.gadu tūkstotim pirms mūsu ēras. Izveidotajās teritorijās pirmie iedzīvotāji bija baltu tautas. Gadu gaitā Lietuva ir bijusi Polijas pakļautībā, Krievijas impērijas pakļautībā, Padomju Savienības sastāvā, un tikai 1990. gadā kļuva par neatkarīgu Lietuvas Republiku. Tāpat kā Latvijā, Lietuva ir piedzīvojusi milzīgas tautas deportācijas un masu represijas.
  • Karogs ir trīs krāsās: dzeltena, zaļa un sarkana, kas ir vienādās horizontālās līnijās. Dzeltenā raksturo plašos tīrumus, zaļais posms ir Lietuvas lauki un pļavas, un sarkanā krāsa simbolizē asinis, kas gadu gaitā ir izlietas Lietuvas neatkarības vārdā. Pirmo reizi Lietuvas karogs tika izmantots 1989. gada 20. martā.
  • Lietuvieši ir reliģiski cilvēki, lielākais pārsvars ir Romas katoļu reliģijai piederīgie, kas sastāda 79% no visiem iedzīvotājiem. 9% no visiem nepieder nevienai reliģijai. Izteiktas ir pilsētas, ar senlaicīgām baznīcām, pat mošejām. Apmēram 12 km no Šauļiem desmit metru augstumā slejas Lietuvas Krusta kalns, kas ir uzskatāms par lielāko katoļu dvēseles svētnīcu. Krustu skaits ir ap 200 tūkstošiem. Kristietība Lietuvā ir salīdzinoši jaunākā – no visām Eiropas valstīm Lietuva bija pēdējā, kuras teritorijā izplatījās šī reliģija.
  • Lietuva ir mežiem un ūdeņiem bagāta zeme, ir skaistas pludmales un līdzenumi un nav izteikti kalnu masīvi. Augstākais ir Aukštojo pakalns, kas sasniedz 293,8 metrus virs jūras līmeņa. Meži Lietuvā aizņem trešo daļu, taču ir viena no svarīgākajā valstīm, kur no Latvijas eksportējam gailenes.
  • Lietuvas valoda pieder pie Indoeiropiešu saimes, baltu valodu grupas. Tā ir vecāka par latīņu un ķeltu valodām. Alfabētā ir 32 burti, tomēr to ir vieglāk iemācīties kā angļu valodu, jo rakstība ir praktiski tāda pati kā izruna.
  • Lietuva ir gandrīz vienīgā zeme uz pasaules, kurā ir atrodami dzintari, ko mēdz dēvēt par valsts lielāko dārgakmeni. Palangā ir izveidots lielākais Dzintara muzejs, kurā var apskatīt eksponātus ar 4 miljonu senu vēsturi. Ar lupas palīdzību ir saskatāmi mazie kukaiņi un izmirušu sīku dzīvnieku fosilijas, vai to daļas.
  • Lietuviešu tradicionālā virtuve ir stipri līdzīga mūsu latviešu virtuvei – tā pati rupjmaize, pankūkas, kartupeļu ēdienu, sēņu ēdieni un piena produkti.
  • Kā raksturīgi Baltijas valstīm, Lietuvas tauta ir lieli dziedātāji un dejotāji. Reizi četros gados galvaspilsētā Viļņā notiek Vispasaules Dziesmu un deju svētki, kas pulcē kopā valsts labākos māksliniekus. Uz svētkiem skatītāji brauc no visas pasaules. Dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā sarakstā, kā ievērojams kultūras mantojums. Nākamie Dziesmu un deju svētki notiks 2018. gadā.
  • Lietuvas labākie tūrisma objekti, kuri katru gadu pulcē tūkstošiem apmeklētājus ir nesen izveidotā Anīkšču pastaigu taka koku galotnēs, delfīnu šovs Delfinārijā Klaipēdā, senās vēstures elpa Dinozauru parkā, Kauņas gotisko baznīcas smaiļu skati. Lietuva ir populāra ar savām SPA tradīcijām. Piemēram, kūrortpilsēta Druskininki ir slavena ar dūņu un termālo ūdeņu dziednieciskiem SPA rituāliem.